Kad runājam par nogurumu, prātā nāk pārstrādāšanās, miega trūkums vai pārslogotība. Taču vasarā – kad, šķiet, ir vairāk brīva laika – daudzi izjūt dīvainu, grūti definējamu izsīkumu. Nav skaidrs, no kā, bet vienkārši nav spēka. To bieži izraisa klusi, mazi ieradumi, kas siltajā, brīvākajā ritmā kļūst nemanāmi, bet ļoti ietekmīgi.
Garākas dienas, siltāki vakari, brīvāks grafiks – tas viss ienes haosu. Gulēt ejam vēlāk, ēdam neregulāri, pamostamies bez ritma. Ķermenim un smadzenēm patīk regularitāte – kad tās to zaudē, enerģijas līmenis sāk svārstīties. Rezultāts? Grūtāk pamosties, vairāk kaprīžu, mazāk skaidrības.
Pat vasarā ieturēt aptuvenu dienas režīmu – it īpaši miega un ēdienreižu ziņā.
Atļaut sev “vasaras režīmu”, bet ar skaidru struktūru.
Ilga uzturēšanās saulē, pārkaršana vai nepietiekama vēdināšana burtiski vājināt smadzeņu darbību. Smadzenes ir jūtīgas pret temperatūru – karstumā tās ātrāk nogurst, pasliktinās koncentrēšanās, kāpj trauksme. Vēl viens kluss enerģijas zaglis – nepietiekama ūdens uzņemšana.
Padarīt ūdeni par dienas ieradumu – glāze ik pa laikam var būt kā svaiga elpa prātam.
Apzināti izvairīties no pārkaršanas – ēna, ventilācija, vēsums.
Vairāk brīva laika = vairāk prieka? Ne vienmēr. Ja nav struktūras, prāts sāk klaiņot – sociālie tīkli, traucējošas domas, bezmērķīga rīcība. Un tad rodas dīvaina, pasīva noguruma sajūta – es it kā neko neesmu darījis, bet jūtos izsmelts.
Plānot nevis pienākumus, bet mazus dienas mērķus – pastaiga, lasīšana, atvilktnes kārtošana.
Priekšroka kvalitātei, ne kvantitātei: 1 stunda ar jēgu > 5 bezmērķīgas stundas.
Vasara bieži nozīmē daudz notikumu – draugi, ģimenes svētki, ceļojumi, festivāli. Tas var būt brīnišķīgi, bet arī nogurdinoši. It īpaši, ja nepārtraukti sakām “jā” un neparedzam laiku sev. Pat priecīgas tikšanās prasa enerģiju – un tās rezerves ir ierobežotas.
Apzināti ieplānot dienas vienatnē, klusumā un mierā.
Atcerēties: atteikums = pašaprūpe, nevis nepieklājība.
Vasara nav jāpavada haotiski vai tikai aktivitātēs. Apzinoties “kluso pagrimumu” ieradumus, mēs varam dzīvot jēgpilnāk – lēnāk, bet arī piepildītāk. Patiesa enerģija nerodas no nemitīgas darbības, bet no līdzsvara starp aktivitāti un atpūtu.